Arhīvs

Viesošanās galerijas “Mans’s” izstādē 

Otrdien, 6. maijā, Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma programmēšanas nozares 2. kursa audzēkņi kopā ar skolotāju Sintiju Kampāni-Štelmaheri moduļa kursa “Valodas, kultūras izpratne un izpausmes” mācību nodarbību ietvaros apmeklēja Zanes Lūses un Kalvja Zutera mākslas darbu izstādi “Tuvā tālumā” Jēkabpils mākslas galerijā “Mans’s”. Ieejot galerijā, katrs audzēknis pieredzēja suģestējošu mākslas mākslas darbu ietekmi uz skatītāju, ko pēc tam formulēja savās recenzijās. Lūk, dažas audzēkņu pārdomas pēc izstādes apskatīšanas!  

*** 

Marija-Anna Ādamsone 

Domas perspektīva tuvumā un tālumā 

Šīgada 6. maijā es apmeklēju mākslas izstādi “Tuvā tālumā” galerijā “Mans’s”, kurā izvietoti Zanes Lūses un Kalvja Zutera mākslas darbi. Izstādē apmeklētāji ir  aicināti iepazīties ar perspektīvām, detaļām, kas liek aizdomāties par cilvēka iekšējo pasauli.  

Apskatot izstādi, pirmais, ko ievēroju, bija attiecības starp gleznu un tajās attēloto tēlu izmēriem, kas arī sasaucas ar mākslas izstādes nosaukumu. Atklāju, ka lielākajās gleznās bieži vien bija nelieli tēli, kas vairāk lika koncentrēties uz pašu gleznu un tās ideju. 

Z. Lūses glezna “Dilemma” mani aizrāva ar sev raksturīgu tiešumu. Gleznas nosaukums perfekti atsaucas uz gleznā attēloto nepabeigto vārdu. Šīs gleznas toņi rada izjūtu, ka glezna ir bēdīga, attālināta, sveša noskaņa. Pieņemu, ka māksliniece Z. Lūse speciāli izvēlējās aukstos toņus, lai cilvēkiem sniegtu iespēju vispirms saredzēt lamuvārdu.  

Toties K. Zutera darbā “Maska” tiek izmantota spēle ar vārdiem, jo objekts, pēc kā nosaukta glezna, atrodas tālplānā, bet tuvplānā – gleznas centrā – ir redzama meitene. Var domāt, ka glezna nav nosaukta, balstoties maskā kā priekšmetā, bet ar šo apzīmējumu ir risināta cilvēka noslēpumainība un sevis pārveidošana citu dēļ.  

Kopumā abu autoru darbi liek aizdomāties par emocijām, izjūtām, pašapziņu. Tomēr autori izmanto atšķirīgus paņēmienus, lai panāktu šo efektu. Kādi tie ir? 

Skatoties uz Z. Lūses gleznām, var ieraudzīt daudz siluetus, sarkanīgus, zilus, zaļus toņus, kā arī tuvplānus. Ļoti daudzās gleznās ir motīvi ar kvadrātiem, kas varētu simbolizēt logus. Darbos, kā, piemēram, “Lidojums”, tiek izmantoti vertikāli tēli, kas liek domāt par tiekšanos augšup. K. Zutera darbos tiek izmantoti vairāk dzelteni, pelēki toņi un bieži tiek attēloti cilvēki, no kuru sejām var spriest par viņu izjūtām. Simboli izstādes gleznās tiek atspoguļoti ar perspektīvas palīdzību, atklājot apslēptas domas, jūtas.  

Man šī izstāde patika, tā atstāja pozitīvu iespaidu. Izstādes darbi ļauj izjust dažādas emocijas un atrast katrā gleznā vairākas nozīmes.  

*** 

Markuss Brutāns 

Tuvā tālumā 

Šobrīd galerijā “Mans’s” ir apskatāma izstāde “Tuvā tālumā”, kurā ir divu autoru mākslinieciskie redzējumi. Kalvim Zuteram (dzimis 1969. gadā), manuprāt, paticis spēlēties ar perspektīvu, tēlu un objektu kompozīciju savos darbos. Otra autore – Zane Lūse (dzimusi 1974. gadā) – ar  tēliem spēj skatītājā radīt dažādas izjūtas un emocijas. Abu autoru darbu noskaņa ir līdzīga (krāsu toņi), bet gleznu būtība ir dažāda. 

Z. Lūses darbos galvenais tēls ir cilvēks, kas ar savu sejas izteiksmi vai darbību pastāsta stāstu. Tēli galvenokārt atainoti drūmi un ar kādu tiem piemītošu pārdzīvojumu vai problēmu. Viens no šādiem darbiem ir “Pirmdiena”, kura nosaukumā jau ir acīmredzamais pārdzīvojums. Šī glezna noteikti sasaucas ar ļoti lielu grupu cilvēku, kuru skaitā esmu arī es, jo šādas emocijas var pārņemt ikvienu pirmdienas rītā. Gleznā galvenais tēls izskatās drūms, noguris, nomākts un skumjš. Gleznas krāsas ir viens no faktoriem, kas to padara vieglāk saprotamu - vienkārši un spilgti toņi apkārt galvenajai lietai vai varonim un tad smalka, ar monotoniem toņiem gleznota seja un visas tās detaļas. 

Zuters savos darbos spēlējas ar perspektīvām un dažādiem krāsu toņiem. Darbi ir ļoti detalizēti un vienlaikus plaši - tajos ir daudz mazu detaļu, kas saliek kopā visu bildi. Ļoti labi tas ir redzams darbā “Kāpēc man neviens nedzied”, kur galvenais tēls ir  sieviete ar skumju izteiksmi, kura sadalīta divās daļās: augša - reālistiska un apakša - grafiski stilizēta. Fonā ir putni un glezna, kas ir ļoti neliela daļa no visa darba, bet šie tēli joprojām ir ļoti detalizēti.  Manuprāt, no šāda tipa darbiem ir aizgūts izstādes nosaukums “Tuvā tālumā”. 

Šīs izstādes apmeklējums man noteikti paliks atmiņā kā interesants un pat nedaudz savdabīgs piedzīvojums. Gleznās attēlotas cilvēku attiecības un to vērtības, kas man pašam lika apdomāt savas. Es ieteikti apskatīt izstādi ikvienam, jo tajā bija daudz dažādu mākslas darbu, tāpēc katrs varēs atrast kaut ko sev tīkamu. 

*** 

Arī citu audzēkņu aprakstītajās pārdomās lasāmi neparasti un savdabīgi spriedumi par izstādes iespaidiem. Piemēram, audzēknis secina: “izstāde ir iespēja skatītājiem piedzīvot divu mākslinieku interpretācijas par telpu. Skatītājs tiek aicināts pārdomāt attiecības starp redzamo un nojaušamo, starp ārējo un iekšējo pasauli.” Domāju, izstādes apmeklējumā pieredzētās noskaņas un pārdomas ir radījušas skolēnos interesi arī turpmāk izzināt mākslu un kultūru reģionālā un vēl plašākā mērogā. Paldies par iespēju veidot radošas mācību nodarbības Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikumam un projektam “Skolas soma”! 

Autors S.Kampāne-Štelmahere