Arhīvs

Mana Latvija, dadzītis mazs,

Ieķēries pasaules svārkos:

Rieksts, ko visstiprākais zobs

Pūlas un nespēj pārkost

Tālu saredzams kuģa masts

Vēja piepūsta bura:

Mana LATVIJA, gaismas stars

Zibens elkonī turas….

18. novembrī mēs svinēsim gan katrs savu, gan mūsu kopīgo esību Latvijā! Mūs visus vieno Satversmes vērtības – demokrātija, brīvība un latviešu valoda kā kopīgā valsts valoda. Latvija tās ir mūsu mājas. Mājas, kuras nemitīgi jāuztur kārtībā. Katram ir jādara savs mazumiņš, lai viss turētos kopā. Mums kopā ir jāsargā mūsu mājas, mūsu neatkarība.

Būsim stipri!

Būsim vienoti!

Būsim lepni par Laviju!

Saules mūžu Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

Māte Terēze ir teikusi:

Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību.

Atzīnības rakstus saņema :

Ērika Krivošeina

Antoņina Vilima

Ilva Aleksejeva

Armands Līcītis

Zigmunds Znotiņš

Jurijs Tatarkins

Rebeka Lukošus

Ināra Upeniece

Dina Valpētere

Dace Līcīte

Pateicības rakstus saņema:

Klinta Miežāne

Aiga Lukjanova

Ainārs Pavļuķevičs

Ingrīda Veipa

Inta Ūbele

Raksta autors K.Kalniete.